Laipni lūgti Bertas Namā!

Ir jautājumi? Mēs spēsim palīdzēt - zvani 80000060!

Mans grozs

0

0 items - €0,00

Kas ir alerģija? Iemesli, simptomi, profilakse un ārstēšana!

 

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Šīs vielas jeb kairinātājus, kas izraisa alerģiskas reakcijas, sauc par alergēniem. Alerģiskas reakcijas ir iemantotas, paredzamas un straujas. Alerģijas izraisītāji parasti ir ikdienā apkārtējā vidē esoši protukti vai vielas, kas nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav jutīgi pret kādu konkrētu vielu vai produktu, taču alerģiskam organismam tie izsauc saasinātu reakciju – piemēram, niezi, iesnas, acu asarošanu, elpošanas traucējumus, asinsrites traucējumus.

Alerģijas izpausmes veidi:

Respiratorā un elpceļu alerģija parādās pēc alergēna iekļūšanas organismā ieelpojot. Pie šiem alergēniem pieskaitāmas dažāda veida gāzes, ziedputekšņi, sīki putekļi u.c.
Šāda alerģija izpaužas galvenokārt kā alerģiskais rinīts un bronhiāla astma. Simptomi:

  • Šķaudīšana
  • Nieze degunā
  • Aizlikts deguns
  • Iesnas vai tekošs deguns
  • Iespējams klepus
  • Krākšana plaušās
  • Atsevišķos gadījumos smakšana

Dermatoze. Tai raksturīgi dažāda veida izsitumi un ādas kairinājumi. Ierosinātājs var būt dažāda veida alergēni, piemēram, pārtikas produkti, aeroalergēni, kosmētikas līdzekļi, sadzīves ķīmija, ārstnieciskie preperāti. Simptomi:

  • Ādas apsārtums
  • Nieze
  • Ādas lobīšanās
  • Ādas sausums
  • Ekzēmai līdzīgi izsitumi
  • Čūlas
  • Pampums

Alerģiskais konjunktivīts. Šis alerģijas veids skar redzes orgānus. Simptomi:

  • Dedzināšanas sajūta acīs
  • Pastiprināta asarošana
  • Acu pietūkums
  • Apsārtums

Enteropātija. Diezgan bieži sastopams alerģijas veids, kas sāk izpausties pēc kādu produktu vai medicīnas preperātu lietošanas un saistīts ar kuņģa-zarnu trakta alerģisku reakciju. Simptomi:

  • Slikta dūša
  • Vemšana
  • Diareja vai aizcietējums
  • Lūpu, mēles pampums
  • Zarnu kolikas

Anafilaktiskais šoks.  Tas ir bīstamākais alerģijas izpausmes veids, kas var iestāties pat dažu sekunžu laikā, vai līdz pat 5stundām pēc alergēna iekļūšanas organismā. To var izprovocēt kukaiņu kodums vai medicīniskie preperāti. Simptomi:

  • Strauja aizdusa
  • Krampji
  • Samaņas zudums
  • Izsitumu parādīšanās uz visa ķermeņa
  • Nekontrolēta urinēšana
  • Defekācija
  • Vemšana

Ja cilvēkam novērojami augstāk minētie simptomi, nekavējoties izsaukt ātro palīdzību.

 

Alerģijas izraisītāji:


•    Ziedputekšņi. Alerģiju izraisa galvenokārt tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Augi šādus ziedputekšņus izdala lielā daudzumā. Viena rudzu vārpa var izdalīt vairāk nekā 4 miljonus ziedputekšņu. Ja ir labvēlīgi vēja apstākļi, ziedputekšņi izplatās līdz 400 km tālu. Īpaši bieži alerģiju izraisa bērzu, alkšņu, lazdu un zāles ziedputekšņi. Ja ziema ir bijusi silta, ziedputekšņi lido jau no februāra. Dažādiem ziedputekšņiem ir sava raksturīgā lidojuma sezona. Pie agrīni ziedošajiem pieder krūmi un koki, piemēram, lazda un alksnis. Zāle un labība zied pārsvarā no maija līdz jūlijam. Piemēram, nātre un ceļmallapa zied no maija līdz augustam. Augu ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tadēļ alerģiskie simptomi katru gadu var parādīties nedaudz atšķirīgā laikā. Arī klimata ziņā atšķirīgos apgabalos ziedputekšņu lidošanas laiks ir atšķirīgs.

•    Dzīvnieku izcelsmes alergēni. Visbiežāk dzīvnieku spalvas izraisa alerģiskas reakcijas, taču ne tikai. Organisma imūnsistēmu līdz alerģiskai reakcija var novest arī vielas, kas pielipušas spalvām: dzīvnieka siekalas, sviedri, tauki un urīns. Ar spalvu palīdzību tās izplatās gaisā. Ļoti bieži alerģiju izraisa kaķu un suņu spalvas, kas ir ļoti agresīvi alergēni.

•    Istabas putekļi, mājas ērcītes. Mikroskopiski mazajām ērcītēm ( 0,1- 0,5 mm) patīk mitrums un siltums. Vislabāk viņām klājas no maija līdz oktobrim. Šajā laikā tās intensīvi vairojas. Ērcītes pārtiek no ādas zvīņām, pelējuma sēnītēm, blaugznām un matiem. Tādēļ ērcītes visbiežāk dzīvo gultās (gultasveļā, matračos), jo tur ir bagātīgs uzturs.1-2 grami ādas zvīņu, ko cilvēks dienā zaudē, baro 1,5 miljonus mājas putekļu ērcīšu veselu dienu. Tā 1 grams putekļu no matrača var saturēt 2000 - 15000 ērcīšu. Ērcītēm patīk arī lietas, kurās uzkrājas putekļi, piemēram, aizkari, paklāji, mīkstās mēbeles, plīša rotaļlietas, vaļēji plaukti u.c. Problēmas rada ērcīšu izkārnījumi – tie izžūst un saistās ar mājas putekļiem.To ieelpošana izraisa tipiskus simptomus. Ziemā, kad apkures dēļ gaiss telpās kļūst sausāks, ērcīšu skaits samazinās. Taču arī tad cilvēks nav pasargāts no simptomiem – putekļi izžūst un tajos esošie ērcīšu izkārnījumi izdala savus alergēnus.

•    Pelējuma sēņu sporas. Sporas ir sēņu vairošanās forma. Sēnes alerģijas simptomus var izraisīt gan telpās, gan arī brīvā dabā. Vairums sēņu vislabāk aug mitros un relatīvi siltos (20 ? – 25 ? C) apstākļos. Telpās sporas parasti rodas no mitrām sienām, uz kurām ir savairojušās sēnes, vai no slikti koptiem gaisa mitrinātājiem, kuros vairojas sēnes. Arī veci porainās gumijas matrači, telpaugi vai atkritumu spaiņi ir bagātīgi pelējuma sēņu sporu avoti. Tādi simptomi kā iesnas (rinīts) vai bronhiālā astma raksturīgi visu gadu.Taču arī brīvā dabā gaisā var būt sēņu sporas. Sporas galvenokārt izdalās no sēņu nomāktiem augiem (piemēram, labības). Raksturīgākais sporu izplatīšanās laiks ir no maija līdz augustam. Šajā laikā rodas siena drudzim līdzīgi simptomi. Tāpat ir iespējama bronhiālā astma. Bieži šī alerģija skar noteiktu profesiju cilvēkus, piemēram, lauksaimniekus vai dārzniekus.

•    Kukaiņu inde.  Tas, ka pēc bites vai lapsenes dzēliena rodas sāpes, nieze un dedzināšana, ir normāli arī cilvēkiem, kuriem nav raksturīgas alerģiskas reakcija. Iemesls: dzeļot kukaiņi izdala dažādu vielu maisījumu, kas bojā audus. Alerģiskās reakcijas pret kukaiņu indēm var būt ļoti stipras un izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu. Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams un retos gadījumos var beigties ar nāvi. Tādēļ, ja ir zināma alerģija pret kukaiņu indi, ieteicams veikt hiposensibilizaciju ar kukaiņu indes vakcīnu. Šīs ārstēšanas metodes veiksmīgs rezultāts iespējams vairāk nekā 90% gadījumu.

•    Pārtikas produkti. Alerģiju pret pārtikas produktiem bieži vien atklāj pēc ilgāka laika. Svarīgi ir atšķirt alerģiju no nepanesības. Alerģijas iemesls ir imūnsistēmas palielināta jutība, tā noris ar antivielu veidošanos. Nepanesībai gan ir līdzīgi simptomi, taču tā neizraisa imūnsistēmas reakciju. Nepanesības iemesls var būt, piemēram, enzīmu trūkums, kā piena cukura (laktozes) nepanesības gadījumā. Alerģiju bieži izraisa šādi pārtikas produkti: piens, olas (visvairāk olas baltums), zivis, vēžveidīgie (moluski, garneles, vēži), gaļa, pākšaugi (zemesrieksti, soja, zirņi, pupiņas), nerafinēta eļļa, graudaugi (baltie kviešu milti, kukurūza, auzu pārslas, prosa, rudzi, mieži, griķi), citi kultūraugi (selerijas, pētersiļi, burkāni, tomāti, kāposti, kartupeļi), kafija, augļi un ogas (āboli, persiki, lazdu rieksti, bumbieri, aprikozes, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, cidonijas), garšvielas, konservēti un marinēti produkti, alkohols. Alerģiju izraisa arī pārtikas produktos lietotie konservanti un krāsvielas, piemēram:
o    Konservanti - E – 220 – 227, E – 210 – 219, E – 249 – 252
o    Antioksidanti - E -321
o    Krāsvielas - E – 102, E – 122, E – 123, E – 124, E – 127, E – 151
o    Aromatizētāji - B – 550 - 553 
Vairāk informācijas lasiet:  www.evielas.lv
•    Krustotā alerģija. Cilvēkam, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, problēmas var radīt arī atsevišķi pārtikas produkti. Tie var izrasīt ne tikai mutes gļotādas niezi, pietūkumu un čūlas, bet arī iesnas, acs gļotādas iekaisumu, bronhiālo astmu un ādas reakcijas (nātreni). Gremošanas trakts parasti nereaģē, tā reakcijas konstatētas tikai izņēmuma gadījumos. Krustoto alerģiju iemesls ir plaši sazarotā augu savstarpējā „radniecība”. Tādēļ alergēni ir līdzīgi. Imūnsistēma reaģē ne tikai uz ziedputekšņiem, bet līdzības dēļ arī uz konkrētām pārtikas produktu sastāvdaļām, piemēram, augļiem, riekstiem vai garšvielām. Kādus pārtikas produktus cilvēks nepanes, ir atkarīgs no tā, pret kuru ziedputekšņu veidu cilvēkam ir alerģija. 

•    Ultravioletais starojums (alerģija pret sauli). Alerģiju pret sauli jeb polimorfo gaismas dermatozi galvenokārt izraisa garo viļņu ultravioletie A stari. Reakcija parādās novēloti. Otrajā vai trešajā dienā pēc sauļošanās sākas stipra nieze. Uz sejas un dekoltē rajonā, uz rokām, retāk uz plaukstu virspuses un augšstilbiem āda kļūst sārta, veidojas čulgas vai mezgliņi. Alerģija pret sauli parasti parādās, sākoties siltajam gadalaikam, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Biežāk slimo 16-60 gadus vecas sievietes. Tā iemesls vēl nav zināms. Labākais ieteikums: izvairīties no saules. Cilvēkam, kurš zina, ka viņam ir alerģija pret sauli, savlaicīgi pirms saulainā gadalaika iestāšanās, kā arī pirms došanās atvaļinājumā uz saulainiem apgabaliem jākonsultējas ar alergologu.

•    Zāles (medikamenti). Pret vienu ārstniecības līdzekli alerģiskās reakcijas rodas relatīvi reti. Pret lielāko medikamentu daļu alerģija var būt tikai vienam no 10 000, maksimāli vienam no 100 lietotāju. Dažiem medikamentiem risks ir augstāks. Pie tiem pieder medikamenti, kas satur svešas olbaltumvielas, piemēram, vakcīnas un enzīmi. Salīdzinot ar citām zālēm, alerģiju biežāk var izraisīt arī antibiotikas vai pretiekaisuma līdzekļi. Tomēr alerģiskā reakcija nav vienmēr saistīta tieši ar aktīvo vielu. To var izraisīt arī ražošanai nepieciešamās palīgvielas. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs vienam preparātam ir liels – sākot ar ādas reakcijām un elpas trūkuma līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkam, kas zina, ka viņš alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase, un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.

 

Kā atklāt alerģijas izraisītāju?

Alerģisku slimību diagnostikai pielietošādas metodes:
•    rūpīga anamnēzes savākšana, t.i. slimnieku iztaujāšana par slimību, dzīves apstākļiem u.c.;
•    alerģiskie testi.
   

Ādas testi rāda, vai organisms pret iespējamo alergēnu reaģē vai nereaģē. Testu princips ir radīt ādas un alergēna kontaktu. Pēc 15-20 minūtēm novērtē ādas reakciju (apsārtums, čulgu veidošanās).
    Ja jūs lietojat pretalerģijas zāles, pirms ādas testa veikšanas to lietošana savlaicīgi jāpārtrauc, citādi testa rezultāti nebūs ticami. Konsultējieties ar ārstu, kurš veiks ādas testu!
Dūriena tests: uzpilina testa šķīdumus ar dažādiem alergēniem, pēc tam ādā zem piliena viegli iedur.
Skarifikācijas tests: ādā vispirms viegli iegriež, pēc tam uzpilina alergēnu.
Intrakutānais tests: alergēnu injicē tieši ādā.
Ierīvēšanas tests: tests pārtikas produktu alerģijām. Aizdomīgo pārtikas produktu ar spiedienu ierīvē ādā.
Aplikācijas tests: tests kontaktalerģijām. Plāksteri ar dažādām aizdomīgām vielām uzlīmē uz ādas un tur atstāj. Reakciju vērtē pēc 48 un 72 stundām. Kontaktalerģija pieder pie lēnā tipa palielinātas jutības reakcijām. Tādēļ alerģijas pazīmes attīstās vēlāk.
Provokācijas testi parāda, vai un kādā koncentrācijā alergēns izraisa simptomus. Attiecīgais alergēns pēc ieelpošanas nokļūst uz deguna gļotādas. Ja deguna gļotāda pietūkst un/vai bronhi sašaurinās, stipri palielinās elpceļu pretestība. 
    Provokācijas testus var veikt arī ar pārtikas produktiem. Provokācijas testa veids ir tā sauktās „meklēšanas” diētas. Sākumā pārbauda tikai dažus pārtikas produktus ar zināmām sastāvdaļām. Pamazām pievieno citus pārtikas produktus un vēro reakciju. Par alerģijas izraisītāju uzskata produktu, pēc kura lietošanas parādās reakcija. 
    Protams, lai nonāktu alerģijai uz pēdām, vienmēr nav jāveic visi minētie testi. Ārsts individuāli izvēlēsies testus, kuri ir nepieciešami, lai atklātu alerģijas izraisītāju. Asins analīzes var papildināt diagnostiku. Tām nozīme ir galvenokārt tad, kad ādas testus, piemēram, stipras alerģiskas reakcijas bīstamības dēļ nevar veikt vai to rezultāti ir neskaidri. Asinīs var konstatēt specifiskas alerģijas grupas (IgE) antivielas, kas ir vērstas pret noteiktu alergēnu (RAST vai CAP tests).

 

Profilakse un ārstēšana

Pirms uzsākt alerģijas vai tās simptomu ārstēšanu, noteikti jākonsultējas ar speciālistu – alergologu vai pulmonologu. Alerģijas ārstēšana ir atkarīga no apstākļiem, kas izraisa kādu no alerģiskām reakcijām. Visvienkāršākais paņēmiens, kā cīnīties ar alerģiju, ir izvairīties no alergēna, kas izraisa saasinātas organisma reakcijas, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Telpās iespējams lietot alergēnus neitralizējošus vides apstrādes produktus. Šo produktu aktīvā viela pārklāj gaisā un uz priekšmetiem esošās alergēnu daļiņas un neitralizē tās. Lietojot kompleksi, mēneša laikā iespējams pilnībā atteikties no medikamentu lietošanas. Lūdzam iepazīties ar šo produktu darbības principu un lietošanas instrukciju sadaļā Bio-Life pret Alerģiju.

Organisma alerģiskās reakcijas samazināt var ar medikamentu palīdzību, kas samazina organisma jutību pret kādu konkrētu alergēnu, kā arī ārstē sekas – ādas iekaisumu, astmu, kuņģa un zarnu trakta problēmas. 
Vieglu alerģijas simptomu gadījumā, īpaši sezonālās alerģijas simptomu ārstēšanai, var izmantot otrās paaudzes antihistamīnu zāļu grupas preparātus, piemēram, Claritin. To ieteicams sākt lietot īsi pirms sezonālo alergēnu parādīšanās un visas sezonas garumā, nevis tikai reizi pa reizei, kad simptomi kļūst izteiktāki. Ja alerģijas simptomi ir sākušies, reakciju novērst ir grūtāk nekā tad, ja profilaktiskos nolūkos iepriekš jau ir lietoti pretalerģijas līdzekļi.
Nopietnāku alerģijas simptomu gadījumā antihistamīni parasti palīdz nepietiekoši un nepieciešams vērsties pie ārsta vai speciālista alergologa.

Ja alerģija izpaužas uz ādas – 
•    mazgājiet alerģiskās vietas ar viegli siltu ūdeni, tam var pievienot mazliet zilos graudiņus – tas dezinficēs alerģijas skartās vietas;
•    izvairieties no spēcīgu, smaržīgu ziepju lietošanas – tās var pastiprināt alerģiju. Ziepes sausina ādu, tādēļ nevajadzētu tās lietot pārāk bieži.
•    slaukoties, nerīvējiet ādu;
•    pēc mazgāšanās sasmērējiet ādu ar mitrinošu losjonu vai krēmu, var izmantot Essex produktu sēriju, kas domāta sausas, raupjas, plaisājošas un atopiskas ādas kopšanai. 

 Alergēnu specifiskā imūnterapija 

       Alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Ar šo metodi var ārstēt alerģisko rinītu un alerģisko astmu, kuras izraisa ziedputekšņi pelējums, mājas putekļu ērcītes u.c. Imūnterapijas praksē vispirms tiek noteikts, kāds alergēns izraisa alerģiju. Tiek veikti ādas testi, asins analīzes. Ārstēšanās laikā tiek mainīta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz kairinātāju. Imūnterapiju  piemēro katram cilvēkam individuāli. Ir divi ārstēšanas veidi: zemmēles alergēnu imūnterapija un zemādas alergēnu imūnterapija. 

 

Informācijas sagatavošanā izmantotie avoti:
http://www.astmaalergija.lv
http://www.ayzdorov.ru/